Pēc Otrā pasaules kara vāciešiem bija liegts piedalīties starptautiskajās sacensībās līdz pat 1950.gadam un neviena no trim "jaunajām Vācijas" komandām - Rietumvācija, Austrumvācija un Sārlande nepiedalījās 1950.gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Bijušās Vācijas izlases futbola tradīcijas un organizācijas palika Rietumvācijas teritorijā un tieši Rietumvācija tajā laikā tika uzskatīta par "īsto" Vācijas izlasi. Ar FIFA un UEFA piekrišanu 1950.gada beigās Vācijas izlasei bija ļauts spēlēt futbolu.
Aizvadot tikai 18 spēles pēc kara beigām, Rietumvācijas izlasei izdevās kvalificēties 1954.gada pasaules čempionāta finālturnīram, kvalifikācijā pieveicot Norvēģiju un "trešo Vācijas štatu" Sārlandi. 1954.gada pasaules čempionāta finālturnīrā Rietumvācijai nācās spēlēt pret vairākām komandām, ar kurām pavisam nesen bija aizvadītas draudzības spēles - Turciju, Dienvidslāviju, Austriju. Spēlējot pret favorītiem, Ungārijas izlasi, grupu turnīrā ar labām iespējām kvalificēties nākamajai kārtai pat zaudējuma gadījumā, Rietumvācijas treneris Seps Herbergers (Sepp Herberger) nolēma laukumā nelaist labākos spēlētājus un komanda piedzīvoja zaudējumu 3:8. Abām komandām bija lemts tikties vēlreiz, šoreiz jau finālā. Varenie ungāri nebija zaudējuši jau 32 spēles pēc kārtas un tika uzskatīti par izteiktiem favorītiem uz uzvaru, taču Rietumvācija šokējoši spēja atspēlēt divu vārtu deficītu un izcīnīt uzvaru 3:2 un iegūt pirmo pasaules čempionu titulu. Spēle iegājusi vēsturē ar nosaukumu "Brīnums Bernē" ("The Miracle of Bern").
1958.gada pasaules čempionātu vācieši pabeidza 4.vietā, bet 1962.gadā izstājās jau ceturtdaļfinālā. Pēc šīm divām neveiksmēm Vācijas futbolā bija nepieciešamas izmaiņas, tika izveidota Bundeslīga un Herbergeru pēc 28 gadu darba galvenā trenera amatā nomainīja Helmuts Šõns (Helmut Schon). 1996.gada pasaules čempionātā Rietumvācija atkal spēlēja finālā pret rīkotājvalsti Anglijas izlasi. Volfganga Vēbera (Wofgang Weber) gūtie vārti pēdējā pamatlaika minūtē, nozīmēja papildlaiku. Vārtu guvums bija diezgan skandalozs, jo tiek uzskatīts, ka bumba trāpīja pa roku Vācijas spēlētājam atrodoties Anglijas soda laukumā un ielidoja vārtos. Pirmie gūtie vārti papildlaikā, kurus guva Džeofs Hursts (Geoff Hurst) vēl aizvien ir vieni no absurdākajiem vārtiem pasaules čempionātu vēsturē - video atkārtojums pierāda, ka bumba trāpīja pa vārtu stabu un vārtu līniju nemaz nešķērsoja. Galvenais tiesnesis situāciju kārtīgi neredzēja un lēmumu vārtus ieskaitīt pieņēma Padomju Savienības līnijtiesnesis Tofiks Bakhramovs (Tofik Bakhramov), kurš uzskatīja, ka bumba atlēkusi no vārtu tīkla nevis pārlikņa. Angļi guva vēl vienus vārtus papildlaika izskaņā un izcīnīja uzvaru 4:2 un pasaules čempionu titulu.
Rietumvācieši revanšējās 1970.gada pasaules čempionātā, ceturtdaļfinālā uzvarot angļus 3:2, spēles gaitā esot zaudētājos ar 0:2. Pusfinālā komanda atkal piedzīvoja neaizmirstamu zaudējumu papildlaikā pret Itālijas izlasi. Karls Haincs Šnellingers (Karl-Heinz Schnellinger) guva vārtus kompensācijas laikā, panākot 1:1 un papidlaiku, kurā abas komandas pamanījās kādā brīdī izvirzīties vadībā. Beigu beigās ar 4:3 uzvarēja Itālija un mačs ar pieciem gūtiem vārtiem papildlaikā iegājis vēsturē kā viena no dramatiskākajām spēlēm futbola vēsturē un tiek saukta par "Gadsimta spēli" gan Itālijā, gan Vācijā. Rietumvācija cīņā par trešo vietu pieveica Urugvaju ar 1:0 un Gerds Millers (Gerd Muller) kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju ar 10 gūtiem vārtiem.
1971.gadā Francs Bekenbauers (Franz Beckenbauer) kļuva par izlases kapteini. Rietumvācija uzvarēja Eiropas čempionātā savā debijas reizē 1972.gadā, finālā ar 3:0 pieveicot Padomju Savienību. Kā rīkotājvalsts 1974.gadā Rietumvācija izcīnīja otro pasaules čempionu titulu, finālā pieveicot Nīderlandi ar 2:1.Iegūtos titulus Rietumvāciešiem nosargāt neizdevās. Vispirms komanda zaudēja Čehoslovākijai 1976.gada Eiropas čempionāta fināla pēcspēles 11 metru sitienu sērijā ar 3:5. Kopš tā zaudējuma Vācijas izlase starptautiskos turnīros nekad vairs nav zaudējuši 11 metru sitienu sērijā. Vēl vairāk - pēdējais neprecīzais 11 metru sitiens Vācijas spēlētāja izpildījumā bija tālajā 1982.gada pasaules čempionātā. 1978.gada pasaules čempionātā Vācijas izlase izstājās otrajā grupu turnīrā pēc zaudējuma 2:3 pret Austriju.
1982.gada pasaules čempionātā izlasei kārtējo reizi izdevās sasniegt finālu, tiesa ne bez grūtībām. Jau pirmajā spēlē ar 1:2 komanda piekāpās Alžīrijai, taču pamanījās iekļūt otrajā kārtā pēc skandalozās uzvaras pret Austriju ar 1:0, izslēdzot no tālākas cīņas Alžīriju. Pusfinālā pret Franciju vācieši mača gaidā atradās 1:3 iedzinējos, taču prata rezultātu izlīdzināt un uzvarēja pēc spēles 11 metru sitienu sērijā. Bet finālā komanda zaudēja itāļiem ar 1:3.1986. gada pasaules čempionātā Rietumvācijas izlase otro reizi pēc kārtas zaudēja finālā. Pusfinālā tika pieveikta Francija ar 2:0, bet zaudēts finālā pret Djēgo Maradonas (Diego Maradona) pārstāvēto Argentīnas izlasi ar 2:3. 1990.gada pasaules čempionātā vāciešiem beidzot izdevās izcīnīt trešo titulu, finālā pieveicot Argentīnu ar 1:0, vienīgos vārtus 5 minūtes pirms pamatlaika beigām gūstot no 11 metru atzīmes.
Nākamie divi pasaules čempionāti bija neveiksmīgi, abos zaudēts ceturtdaļfinālā. 2002.gada pasaules čempionāta finālturnīrā no Vācijas izlases nekādi brīnumi gaidīti netika, taču izlase pārsteidza ar labu sniegumu, iekļūstot finālā, kur nācās spēlēt pret Brazīliju. Vācijas izlase zaudēja 0:2. Izlases kapteinis, vārtsargs Olivers Kāns (Oliver Kahn) ieguva Zelta Bumbu, pirmo reizi pasaules čempionātu vēsturē vārtsargs tika atzīts par čempionāta labāko spēlētāju. Kāns ieguva arī Jašina apbalvojumu kā labākais vārtsargs.
2006.gada pasaules čempionātā kā rīkotājvalsts Vācijas izlase izcīnīja 3.vietu. Pusfinālā papidlaikā komanda zaudēja Itālijas izlasei, ielaižot divus vārtus pēdējās 90 sekundēs, bet spēlē par trešo vietu ar 3:1 apspēlēja Portugāles izlasi.
Iepriekšējais kvalifikācijas cikls : 2010.gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīru Vācijas izlase aizvadīja ļoti pārliecinoši, 10 spēlēs izcīnot 8 uzvaras un 2 neizšķirtus un ielaižot tikai piecus vārtus. Izšķirošo kvalifikācijas spēli vācieši aizvadīja 9.kārtā izbraukumā pret Krieviju - tās spēles uzvarētājs nodrošināja iekļūšanu finālturnīrā, bet zaudētājam nācās spēlēs play-off pārspēles - Vācija izcīnīja minimālu uzvaru ar 1:0. Līdz pasaules čempionāta sākumam Vācijas izlase ieplānojusi aizvadīt vēl 2 draudzības spēles - 29.maijā pret Ungāriju, bet 3.jūnijā pret Bosniju. Pirmo pasaules čempionāta grupu turnīra spēli vācieši aizvadīs 13.jūnijā pret Austrāliju.
Komandas komplektācija : Vācijas futbola izlasi kopš 2006.gada vada Joahims Lēvs (Joachim Low), kurš par izlases galveno treneri kļuva pēc tam, kad no galvenā trenera amata 2006.gada 12.jūlijā atkāpās Jurgens Klinsmans (Jurgen Klinsmann). Praktiski visi izlases spēlētāji pārstāv vietējās Bundeslīgas klubus. Izņēmums ir komandas kapteinis Anglijas Premjerlīgas kluba Chelsea pussargs Maikls Ballaks (Michael Ballack), kurš izlases rindās aizvadījis jau 98 spēles un guvis 42 vārtus. Uzbrukuma līderi ir Bayern Munich uzbrucējs Miroslavs Kloze (Miroslav Klose) un Lukašs Podoļskis (Lukas Podolski), bet aizsardzībā spēlē Filips Lāms (Philipp Lahm) un Pērs Mertezakers (Per Mertesacker). Vācijas izlasei ir nopietnas problēmas ar vārtsargiem, tā kā karjeras izlasē beiguši gan Olivers Kāns (Oliver Kahn), gan Jenss Lēmans (Jens Lehman), tad vāciešiem nākas meklēt jaunos talantus. Par labāko pirmā vārtsarga kandidatūru ilgu laiku tika uzskatīts Bayer Leverkusen vārtsargs Renē Adlers (Rene Adler), taču viņš guvis nopietnu traumu un uz Dienvidāfriku nedosies. Tagad vāciešiem jāizvēlas kāds no 4 pretendentiem, no kuriem neviens izlases rindās nav aizvadījis pat 5 spēles. Par reālāko kandidātu tiek uzskatīts Hans Jorgs Buts (Hans-Jorg Butt).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru